uz sākumu

 

 


 

Koncertstāsts - MUĻĶĪBAS SLAVINĀJUMS. FOLIJAS

Koncertstāsts - MUĻĶĪBAS SLAVINĀJUMS. FOLIJAS

Ievietots: 11.02.2022.

Ceturtdien, 2022. gada 17. martā, plkst. 19.00


Vilis DAUDZIŅŠ, aktieris/stāstnieks 

Ieva NĪMANE, flautas un oboja 

Ainārs PAUKŠĒNS, viola da gamba

Pēteris VAICKOVSKIS, pozitīvs 

Roterdamas ERASMS (Erasmus Roterdamus, 1466–1536)izcilākais ārpus Itālijas renesanses domātājs, teologs un rakstnieks darbā – "Muļķības slavinājums" (1509), kas latviski izdots 1959. gadā (atkārtotā izdevumā - 1985. gadā) dzejnieka Kārļa Eliasa tulkojumā, asprātīgi un kodolīgi izzobo gan visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, gan arī sava laika nejēdzīgās tradīcijas, absurdās situācijas un pastāvošos trūkumus, vienlaikus sniegdams plašu ieskatu cilvēces vēsturē. "Muļķības slavinājums" dēvēts par pirmo ievērojamāko jaunlaiku satīru. 

Erasms ir nozīmīga personība teoloģijas vēsturē – 1516. gadā viņš izdeva no dažādām versijām savāktu, divvalodīgu (latīņu, grieķu) Jaunās Derības versiju Novum Instrumentum omne. Šī manuskripta otro izdevumu (1519) Mārtiņš Luters izmantoja, veicot Bībeles tulkojumu uz vācu valodu, bet trešo izdevumu (1522) Džons Tindeils izmantoja Jaunās Derības angļu versijai. Roterdamas Erasms kritizēja katoļu baznīcu un aicināja to reformēt, tomēr palika uzticīgs katolicismam, kritizējot protestantus par iepriekšnolemtību. Mārtiņš Luters Erasmu dēvēja pat par "čūsku", "meli" un "Sātana muti", arī Romas katoļu vidū bija laiks (1559), kad Erasma darbi tika iekļauti aizliegto grāmatu reģistrā (Index Librorum Prohibitorum). 

Vārdam FOLIJA viens no tulkojumiem ir muļķība. Tomēr vairāk šim muzikālajam žanram, kurš īpašu popularitāti ieguva 16.–17. gadsimtā, piestāvētu apzīmējums trakulīgi. Folijai raksturīga improvizācija, ko var salīdzināt ar mūsdienās zināmo brīvību džeza mūzikā. Skaņdarba uzbūves pamatā ir kāda melodiskā tēma un nemainīgs, atkārtots harmoniskais pamats, kas dod iespēju brīvai improvizācijai. Šajā programmā iekļautas folijas un graundi, kas radīti trīs gadsimtu laikā Spānijā, Francijā, Itālijā un Anglijā. 

 

VILIS DAUDZIŅŠ kopš 1997. gada Jaunā Rīgas teātra aktieris. V. Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās: “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), “Sapņu komanda 1935” (2012), “Segvārds Vientulis” (2014), “Ar putām uz lūpām” (2017), “Bille”, “Homo Novus” (2018) u.c. Saņēmis “Spēlmaņu nakts” apbalvojumu kā “Gada aktieris” par lomu izrādē “Vectēvs” (2009) un par lomām izrādēs “Pēdējā Ļeņina eglīte” un “Cerību ezers aizsalis” (2018). Saņēmis arī Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais aktieris" (2018). 

 

 

IEVA NĪMANE Ieguvusi Maģistra grādu baroka
obojas spēlē un Maģistra grādu blokflautas spēlē
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās
 mūzikas katedrā. Studējusi maģistratūrā
vēsturiskās obojas klasē Hāgas Karaliskajā
 konservatorijā. Ieguvusi starptautisko diplomu
Izpildītājmākslā un Kompozīcijā (blokflauta, oboja)
 Grīga Akadēmijā, Bergenas Universitātē. Ieguvusi Bakalaura grādu obojas spēlē J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Pūšaminstrumentu katedrā.
Ievas Nīmanes galvenās darbības sfēras ir senā mūzika un tradicionālā mūzika. Baroka orķestra "Collegium Musicum Riga" sastāvā (baroka oboja, blokflauta), piedalījusies dažādos senās mūzikas projektos gan Latvijā, gan citur Eiropā. Kā tradicionālo instrumentu speciāliste uzstājusies kopā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Riga, Liepājas simfonisko orķestri u.c. Interesanta sadarbība senās mūzikas jomā izvērtusies ar vokālo grupu "Schola Cantorum Riga" un tās vadītāju Guntaru Prāni, kur gregoriskais korālis savijas ar dūdu improvizācijām. Kopā ar brāli, komponistu Jēkabu Nīmani, ir izveidota programma, kur tradicionālā mūzika ietērpjas kamermūzikas žanrā. Ieva uzstājas arī kā solo māksliniece, daudzveidīgā priekšnesumā iesaistot daudzos instrumentus, kurus viņa pārvalda un arī atšķirīgos mūzikas stilus, kur liela nozīme ir arī improvizācijai. 

 

AINĀRS PAUKŠĒNS absolvējis JVLMA. Šobrīd A. Paukšēns ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķis. Regulāri piedalās baroka skaņdarbu iestudējumos Latvijā, uzstājies Krievijā, Baltijā un Skandināvijā, bijis radošās baroka apvienības Taureņi debesīm dalībnieks un renesanses mūzikas ansambļa Ludus dalībnieks. A. Paukšēns darbojas populārās mūzikas jomā (grupa Kopējā izteiksme u. c.), ir komponējis mūziku vairākām dokumentālajām un animācijas filmām, radio un TV reklāmām, kā arī sadarbojas ar daudziem Latvijas populārās mūzikas māksliniekiem. 

 

PĒTERIS VAICKOVSKIS ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Teorētiskās un praktiskās zināšanas senajā mūzikā papildinājis arī Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie profesoriem Josa Fermunta un Josa van Feldhovena. Mācījies trombona spēli pie emer. prof. Boļeslava Voļaka un ērģeļspēli pie asoc. prof. Vitas Kalnciemas. Zināšanas papildinājis arī Dirka Snelinga, senās mūzikas ansambļa Doulce Mémoire, Mareka Rzepkas, Pola Hiljēra un citu meistaru renesanses vokālās mūzikas un diriģēšanas meistarklasēs. Šobrīd Pēteris Vaickovskis ir vairāku amatierkolektīvu mākslinieciskais vadītājs, senās mūzikas grupas Ars Antiqua Riga dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī mākslinieciskā vadītāja asistenta pienākumus. 

BIĻETES MEKLĒ ŠEIT: