Noslēdzot koncertzāles sezonu, saviem klausītājiem piedāvājam
koncertuzvedumu visai ģimenei "MAZAIS PRINCIS".
20. maijā plkst. 19.00 slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu izspēlēs
Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš
Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotists Artis Zēns, mežradznieks Ingus
Novicāns un trompetists Mārtiņš Zujs kopā ar aktieri Ēriku Vilsonu.
“Šajā koncertizrādē gribam radīt vienas nelielas bērnības atmiņas vecākiem un vienu
lielu fantāzijas piedzīvojumu bērniem,” stāsta komponists Andris Vecumnieks. “Mēs
visi esam bērni, neatkarīgi no vecuma, un, kad esam bērni, gribam pēc iespējas ātrāk
pieaugt, bet, kad esam pieauguši, mums atkal gribas būt bērniem.”
“Manuprāt, nekad nav par vēlu atgriezties bērnībā, nu tādā pareizā nozīmē – justies kā
bērnam, dzīvot kā bērnam, uztvert visu apkārtējo pasauli kā bērnam – tas ir tāds
svaigs skatījums un to mēs gribam nodot mūsu skatītājiem,” papildina aktieris Ēriks
Vilsons.
Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis" ir poētisks stāsts par to, kā lidmašīnas
pilots, kurš, ciešot avārijā, nosēžas tuksnesī un tur satiek mazu zēnu, kas uz Zemi
atlaidies no neliela asteroīda. Stāsts ir filozofisks, un tas ietver sabiedrības kritiku,
vienlaikus pārdomājot pieaugušo pasaules dīvainības. Lai arī pasniegts kā bērnu
grāmata, “Mazais princis” pieaugušajiem lasītājiem devis vairākas atklāsmes par
cilvēka raksturu.
Mākslinieciskā grupa:
Režisore – Zane Kreicberga
Komponists – Andris Vecumnieks
Scenogrāfs – Varis Siliņš
KONCERTS TAPIS AR VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDA ATBALSTU.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/128640
29. aprīlī plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis notiks Valmieras kamerkora “KAĶI” un Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” jauktā kora “Spārni” sadraudzības koncerts.
Koncertā skanēs dažādu laiku un skaņražu, dažādu stilu un noskaņu mūzika par vērtīgo, kas mums dots, - mīlestību, atmiņām, brīvību un cerību, kas modusies līdz ar jaunu pavasari.
„Kaķi” ir pēc Endrjū Loida Vēbera mūzikla projekta izveidojies pastāvīgs kamerkora sastāvs un kopā muzicē jau 23. gadu. Dzied to, kas pašiem patīk, – gan melnā kaķa Latīņamerikas mūziku, gan dodas nakts pastaigās latviešu mūzikas laukos, gan klausās cits citā džeza stilistikā veidotajos darbos. Kora ceļi vijušies uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, pie latviešiem Sibīrijā un Sanktpēterburgā.
Diriģentes: Inga Zirne /Kaķi/ un Līga Ādamsone /Spārni/
Koncertmeistare: Līga Ivāne
Biļešu cena - 5 eiro (biļesu iegāde pasākuma dienā stundu pirms koncerta).
25. aprīlī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis izskanēs Sibeliusa vidusskolas meiteņu kora (Helsinki, Somija) koncerts.
Diriģents: Reijo Aittakumpu.
Vakara gaitā uzstāsies arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris.
Diriģenti: Jānis Baltiņš, Uldis Kokars.
Koncertmeistare: Sintija Šteinkopfa
14. aprīļa vakarā Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis ar stāvovācijām izskan Rīgas projektu kora koncerts "AUGSTĀ DZIESMA"
Rīgas projektu kora jaunā koncertprogramma "Augstā dziesma" bija veltīta vienai no Vecās derības grāmatām "Augstā dziesma". Nereti to dēvē arī par "Zālamana dziesmu" vai "Dziesmu dziesmu". Programma tiek veidota pretstatos. Sākumā tiks izdziedātas vairākas motetes no Džovanni Pjerluidži da Palestrinas grandiozā 29 motešu cikla "Canticum Canticorum" ("Dziesmu dziesma"), kura pamatā arī ņemti teksti no šīs grāmatas. Taču pretstatījumā Palestrinas 1584. gadā rakstītajai mūzikai tiks atskaņoti seši mūsdienu jaundarbi, kurus, izmantojot tos pašus motešu tekstus, sakomponējušas sešas latviešu komponistes - Irīna Mihailovska, Evija Skuķe, Ruta Paidere, Gundega Šmite, Līva Blūma-Musačio un Lauma Kazaka.
Jaunās paaudzes vijoles virtuozs DANIILS BULAJEVS & DAVINSPIRO CAMERATA stīgu orķestris savu Latvijas koncerttūri uzsāks Siguldā - koncertzālē "Baltais flīģelis"
8. aprīlī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” notika pasaules slavu guvušā vijolnieka Daniila Bulajeva koncerts , kurā jaunais mūziķis uzstājās kopā ar sava orķestra “Davinspiro Camerata” oktetu.
Programmā:
P. Čaikovska stīgu sekstets “Atmiņas par Florenci” re minorā, Op. 70; F. Mendelszona stīgu oktets Mi b mažorā, Op. 20.
Kamerorķestrī, kas tika dibināts 2021.gadā, muzicē Latvijas jaunie mūziķi. Šajā reizē tie būs Andrejs Jegorovs (vijole), Marta Aurēlija Rando (vijole), Jevgenija Otroško (vijole), Santa Lūcija Circene (alts), Klinta Kluce (alts), Maksims Skibickis (čells), Katrīna Anna Rando (čells), kā arī orķestra mākslinieciskais vadītājs vijolnieks Daniils Bulajevs.
NESTĀSTOT | Spāņu kamermūzika, deja, Agra Daļiņeviča dzeja
Es gribu dejot
Nestāstot to
Jo visu, ko jūtu
Jāizdejo
/Agris Daņiļevičs/
Koncertuzvedums – veltījums mīlestībai.
Mīlestību nevar izstāstīt. To var izdzīvot, izsāpēt, izpriecāt, izdziedāt, izdejot. Mums katram ir šūpulī ielikta sava Mīlestība, savs sapnis par mīlestību un ceļš pie tās.
Horeogrāfs Agris Daņiļevičs sava jubilejas gada ieskaņā saviem draugiem un talanta cienītājiem ir sagādājis pārsteigumu! Viņš ir gatavs atklāt vēl kādu savu aizraušanos, ko līdz šim turējis noslēpumā – aicinājumu izteikt dzejas rindās savas sajūtas, savas pārdomas, ilgas un pieredzēto.
Agra Daņiļeviča mīlestībai veltītā dzeja sasauksies ar deju, kaisles pilnās spāņu mūzikas ritmiem un smeldzīgo liriku. Mūzika, deja un dziesma izdejos un izdziedās mīlestības stāstus, tos ... nestāstot.
Koncertā skanēs dziesmas no Federiko Garsija Lorkas (Federico García Lorca) un Manuela de Falja (Manuel de Falla) cikliem, Isaaka Albenisa (Isaac Albéniz) klavieru svīta, Federiko Moreno Torroba (Federico Moreno Torroba) skaņdarbi ģitārai, Hoakina Rodrigo (Joaquín Rodrigo) opusi ģitārai, klavierēm un balsij.
Piedalās:
Agris DAŅIĻEVIČS - dzeja un horeogrāfija, Aleksandra ŠPICBERGA - balss un deja, Kristīne ŠMITE - klavieres, Vladimirs KUDRINS - ģitāra, Paulis BĀRZDIŅŠ - deja
Programmā:
Spāņu kamermūzika, deja un Agra DAŅIĻEVIČA dzeja autora lasījumā.
Koncerts vienā daļā, norises ilgums - aptuveni 1,5 stunda.
BIĻETES: https://www.bilesuparadize.lv/lv/location/87
GADALAIKI | Cēsu Mazā teātra mūzikas un kustību izrāde bērniem (3-7 gadu vecumam)
12. martā plkst. 11.00
Caur spēli, mūziku, kustību iziet cauri gadalaikiem. Atrast jaunu draudzību, radīt katram gadalaikam atbilstošu atmosfēru, emociju, radīt jaunu pasauli no nekā, to visu veikt caur rotaļāšanās prieku. Visas darbības centrā koks, kuram arī ir dažādas emocijas, kurš ir būtisks izrādes dalībnieks. Izrādē apvienoti kustību, sajūtu, improvizācijas teātra elementi. Izrāde tik pat kā bez vārdiem. Arī skatītāji tiks aicināti līdzdarboties kopā ar aktrisēm.
Režisore Liena Šmukste
Aktrises Rūta Dišlere un Ilze Bloka
Izrāde piemērota arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Izrādes garums – 40 min
BIĻETES: https://www.bilesuparadize.lv/lv/location/87
ATCELTS!!!
Aktiera slimības dēļ 28. janvāra Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra viesizrāde “1900. Leģenda par pianistu” koncertzālē “Baltais flīģelis” atcelta.
Naudas atmaksu par internetā iegādātajām biļetēm saņemsiet tuvāko 3 darba dienu laikā uz norēķinu kontu, no kura tika veikts pirkums. Biļešu pircēji, kas pirkuši biļetes tirdzniecības vietās, aicināti tās atgriezt jebkurā "Biļešu Paradīze" tirdzniecības vietā.
Paldies par sapratni!
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrāde
1900. Leģenda par pianistu
Stāsts par ģeniālu mūziķi, kurš piedzima uz milzīga kuģa un pavadīja uz tā visu savu mūžu, spēlējot klavieres.
Izrādē piedalās:
Maksims Busels (stāstnieks), Uldis Marhilēvičs (muzikants)
Režisors Sergejs Golomazovs
Kostīmu mākslinieks Jevgeņija Panfilova
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Tulkotājs Natālija Kolesova
Viņš sacīja: “Tu esi dzīvs tik ilgi, kamēr tev ir kāds brīnišķīgs stāsts un kāds, kuram tu vari to pastāstīt.” Viņam bija… brīnišķīgs stāsts. Viņš pats kļuva par šo stāstu. Ja tā padomā, tad neprātīgu stāstu, taču tik skaistu…
Alesandro Bariko “1900. Leģenda par pianistu”
Šī luga vairākkārt iestudēta Itālijā, Sanmarīno, Francijā un citās Eiropas valstīs. 1998. gadā ekrānos parādījās itāļu režisora Džuzepes Tornatores filma “Leģenda par pianistu” ar Enio Morikones mūziku, kas saņēma daudzus apbalvojumus. Kad grāmata tika pārtulkota krievu valodā, krievu aktieris un režisors Oļegs Meņšikovs izveidoja monoizrādi “1900.” (2008), kas izraisīja milzīgu kritiķu un publikas interesi.
Kuģa “Virdžīnija” pianista stāstu Rīgā uz skatuves pirmo reizi iestudēja Dmitrijs Petrenko: 2016. gadā Spīķeros notika koncertizrādes “Novecento” pirmizrāde, kurā pianista lomu atveidoja Vestards Šimkus, bet stāstnieka lomā iejutās Kristaps Ķeselis (Latvijas Nacionālais teātris) latviešu versijā un Maksims Busels – krievu.
Iestudējums Rīgas Krievu teātrī – nav nedz atkārtojums, nedz arī Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet pilnīgi jauna izrāde ar jaunu radošo komandu (kaut gan skatītāji atkal varēs redzēt Maksimu Buselu); par pianistu kļuvis Uldis Marhilevičs. Alesandro Bariko muzikālajai līdzībai ir ļoti daudz nokrāsu, un tā pieļauj visdažādākos traktējumus. Rīgas Krievu teātra versija ir vēl viens leģendas par Okeāna pianistu lasījums.
Izrāde krievu valodā.
Īsi pirms Ziemassvētkiem īstu svētku noskaņu uzbūra Jauktais koris “Atvars”.
21. decembra vakarā izskanēja zināmas un mazāk zināmas Ziemassvētku dziesmas, koncertu papildinot ar solistu izpildījumu. Kora mākslinieciskais vadītājs – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kora diriģēšanas katedras vadītājs Jānis Baltiņš.
Foto: Ginta Zīverte
2022. gada 9. decembra vakarā koncertzāli piepildīja mūzika Kaspara Zemīša & Elzas Rozenāles izpildījumā, radot ģimenisku Ziemassvētku atmosfēru.
Koncertprogrammā “TAS vakars”, kura tieka īpaši gatavota tuvojoties Adventei un Ziemassvētkiem, tika iekļauti šī laika noskaņai un sajūtām atbilstoši skaņdarbi – dažādu tautu Ziemassvētku dziesmas, publikā iemīļotu latviešu komponistu Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa u.c. dziesmas, gan arī pašu mākslinieku orģināldarbi.
Foto: Edgars Semanis
2022. gada 26. novembrī koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēja koncertprogramma “DROŠINĀJUMS” ar dzejnieka Knuta Skujenieka dzeju, kurai mūziku radījis Daumants Kalniņš .
Daumants Kalniņš- balss/oboja , Romāns Vendiņš – klavieres, Toms Poišs – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Kaspars Kurdeko – sitaminstrumenti.
Par programmu “DROŠINĀJUMS” Daumants Kalniņš (mūzika) / Knuts Skujenieks (vārdi) :
“Daumanta Kalniņa jaunās koncertprogrammas „Drošinājums” galvenais vēstījums precīzi atbilst programmas nosaukumam. Drošinājums ir īstajā brīdī pasniegta drauga roka ar solījumu, ka būs labi, tas ir vīrišķīgi gaišs uzmundrinājums kā sev, tā apkārtējiem. Tās ir mazas, intīmas sarunas no sirds uz sirdi, kas vajadzīgas abiem. Kā radītājam, tā klausītājam, kā man, tā tev, kā viņam, tā viņai. Drošinājums nenāk kā tukšs solījums, tajā ir 7 gadi PSRS lēģeros un dzīve pēc tam, tajā ir mīlestības uzturēta dzīvotgriba un pati mīlestība, un tajā ir šeit un tagad piedzīvotais un pārdzīvotais.
Dzejas un mūzikas tapšanai pa vidu teju pusgadsimts, taču gadsimti te nesatiekas, te satiekas vienaudži (Knuts Skujenieks atgriežas no lēģera 33 gadu vecumā, Daumantam Kalniņam programmas radīšanas brīdi ir 30), katrs ar savu atšķirīgu dzīves pieredzi, bet līdzīgu pasaules izjūtu. Knuts Skujenieks izsūtījumā raksta dzeju, Daumants Kalniņš pandēmijas laikā komponē. Radīšana ir viņu dzīvošana un izdzīvošana. Šajos īpašajos brīžos ar savu devu spīta. Pat, ja nedrīkst skaļi runāt, pat, ja nosalušiem pirkstiem grūti turēt zīmuli, pat, ja koncertzāles tukšas, pat, ja nezini, vai kāds to lasīs vai dzirdēs.
Lielākā daļa Knuta Skujenieka dzejas, kas izmantota dziesmās, ir radīta Mordovijas lēģeros un vēlāk apkopota un izdota krājumā ar zīmīgu nosaukumu „Sēkla sniegā”. Arī tas ir drošinājums mums. Sniegā kaisītā sēkla tomēr sagaidīja pavasari toreiz. Arī mēs sagaidīsim.”
Foto: Ginta Zīverte
Vokālā grupa LATVIAN VOICES koncertprogrammā “Jo dziedāju, jo skanēja”
SESTDIENA
2022. gada 15. oktobris, 18:00
Latvian Voices koncertā galvenais instruments ir cilvēka balss. Grupas dalībnieku, Beātes, Lauras, Ditas, Paulas, Unas un Jāņa sešbalsīgajās saskaņās varēs dzirdēt dažādu stilu kompozīcijas.
Galvenā loma grupas repertuārā ir latviešu tautasdziesmai, kas ne tikai aranžēta, bet bieži vien arī ietērpta oriģinālās melodijās. A cappella žanrā nav robežu, tāpēc Latvian Voices izaicina sevi un savā repertuārā iekļauj arī kompozīcijas, kas oriģināli rakstītas instrumentāliem sastāviem un pat orķerstriem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”.
Viena no grupas dalībnieku filozofijām, muzicējot Latvian Voices, ir izpildīt mūziku, kas pašiem vislabāk tīk, tāpēc bieži vien koncertos var dzirdēt pasaulē populāru melodiju kaverversijas a cappella. Latvian Voices repertuāru pamatā veido visu grupas dalībnieku, īpaši Lauras Jēkabsones, radītie aranžējumi un oriģinālmūzika.
Biļetes pieejamas te - https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/121498
Siguldas novada identifikācijas (ID) kartes īpašniekam - biļetes cenas atlaide 20% apmērā.
Siguldas novada identifikācijas (ID) kartes īpašniekam – daudzbērnu ģimenei - biļetes cenas atlaide 40% apmērā.
Siguldas mākslu skolas "Baltais Flīģelis" izglītojamiem - biļetes cenas atlaide 40% apmērā.
Francis ŠŪBERTS. Rihards MILLERS. Orests SILABRIEDIS
kamermūzikas vakars
29. oktobrī plkst. 18.00
Koncertzālē izskanēs Franča Šūberta dziesmu cikls “Ziemas ceļojums”. Kamermūzikas vakarā uz skatuves sastapsies Latvijas Nacionālās Operas solists baritons Rihards Millers un operas solistu koncertmeistare Ērika Millere. Koncertu vadīs un klausītājus iepazīstinās ar dziesmu dramaturģisko saturu Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs Orests Silabriedis.
Šī dziesmu cikla burvība slēpjas tajā, ka tas veidots kā monologs, kura dziesmās tiek atklāta liriskā varoņa iekšējā pasaule. Klausītājiem būs iespēja doties emocionālā ceļojumā iepazīstot ceļinieku, kura mīļotā tiek laulāta ar citu, un kurš bēgot no šīs realitātes dodas ziemas vētrā, lai aizbēgtu, aizmirstos vai rastu patvērumu citā eksistences telpā.
Vācu kamermūzikas “Lied” žanrs ir viens no romantisma mūzikas stūrakmeņiem un komponists Francis Šūberts ar saviem opusiem ir viens no spilktākajiem šī žanra pārstāvjiem. Dziesmu cikli „Die Schöne Müllerin”(Skaistā dzirnavniece) un „Winterreise”(Ziemas ceļojums) viņu ierakstījuši mūzikas vēsturē, kā patiesu šī žanra meistaru.
Ieeja koncertā bez maksas.
Septembra beigās darbu Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītāja amatā sācis Kristaps Kiršteins.
Kristaps ieguvis maģistra grādu mūzikas pedagoģijā, specializējies populārajā un džeza mūzikas dziedāšanā. Savas zināšanas papildinājis, studējot Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras koledžā, apgūstot teātra režiju un kultūras menedžmentu. Šobrīd regulāri strādā pie dažādu koncertu, kultūras projektu režijas un scenāriju veidošanas Latvijas kultūras telpā, sadarbojoties ar atpazīstamiem mūziķiem un producentiem. Savas pedagoģiskās darbības praksi ilgus gadus īstenojis Ogres Valsts ģimnāzijā, vadījis Ogres novada kultūras izpratnes un pašizpausmju mākslu mācību jomu. Taču šobrīd turpina pedagoģisko darbu Siguldas pilsētas vidusskolā un mākslu skolā “Baltais flīģelis”, kā arī ir viens no “Skola 2030” satura veidotājiem projektā “Tava klase”.
Visu dzīvi esot aktīvs starp pedagoģijas procesiem un kultūras norisēm, ir gatavs jauniem izaicinājumiem – veidot unikālu kultūrizglītības piedāvājumu “Baltajā flīģelī”.
Ar Kristapu var sazināties, zvanot uz tālruņa numuru 29571713 vai rakstot uz e-pasta adresi kristaps.kirsteins@baltaisfligelis.lv.
24. septembrī plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs pārceltais koncertuzvedums “Paradokss”. Tā programmā iekļauti dažādu žanru pasaules klasiķu darbi, pārsteidzošas improvizācijas un fantāzijā balstītas interpretācijas – pretrunā vispārpieņemtajam un zināmajam, radot un būvējot kaut ko jaunu, atklājot mākslinieku meistarību un improvizācijas spējas.
Koncertuzveduma centrā ir flīģelis – simbols, kam cēlam, klasiskam, nopietnam un stabilam. Taču uzveduma kompozīcija veidota tā, lai no šķietamās flīģeļa viengabalainības skatītāju aizvestu neierobežotu iespēju un fantāziju pasaulē, kurā instruments kļūst kustīgs, gaisīgs, neparedzams un pārsteidzošs. Tas tiek panākts, piedzīvojumā iesaistoties ne tikai dažādu žanru klaviermūzikai, bet arī citām mākslas formām – dejai, vārdam un glezniecībai. Savukārt stāsta ietvaros par flīģeļa skatuves partneriem kļūst rakstāmmašīna, kafijas tase un gleznas audekls.
Uzvedumam par iedvesmu kalpojis franču komponists Fransiss Žans Marsels Pulenks (1899.–1963.). Komponista radošās darbības sākums un māksliniecisko ideju veidošanās sakrita ar dadaisma attīstību Eiropā. Dadaismam bija raksturīgs pastāvošo mākslas principu, formu un ideju noliegums, mākslas darbu formās izpaužoties absurdam un paradoksiem, atstājot brīvu vietu sapņiem un neierobežotām fantāzijām. Pandēmijas ēnā patlaban piedzīvojam laiku, kurā paradokss kļuvis par ikdienu un kas ir lieliska augsne skatuves mākslai radīt jaunas formas, sajūtas un konstrukcijas jaunajā realitātē.
Koncertuzveduma “Paradokss” radošā komanda: Roksana Tarvide un Kaspars Bumbišs, iespējams, titulētākais klavieru duets Latvijā, Egija Abaroviča un Reinis Rešetins, jaunās paaudzes horeogrāfi un dejotāji, kā arī Kārlis Anitens, viens no Latvijas vadošajiem pasākumu un koncertuzvedumu režisoriem, Anitra Bērziņa, gleznotāja, un Baiba Grīna, kostīmu un grima māksliniece.
Koncertuzvedums veidots 1 cēlienā, kura ilgums 1 stunda 10 minūtes.
Biļetes cena – no 10 līdz 25 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.
SIGULDĀ NORIS VIII KREMERATA BALTICA FESTIVĀLS
No ceturtdienas, 30. jūnija, līdz svētdienai, 3. jūlijam, Siguldā skan astotā Kremerata Baltica festivāla koncerti. Šī gada festivāla, kas aizsākās 20. jūnijā ar izrādes – koncerta „Būt Gidonam Krēmeram” pirmizrādi krievu valodā Rīgas Krievu teātrī, tematika ir „Jaunības balsis. Festivāls bez kopromisiem”.
Festivāla dibinātājs, mākslinieciskais vadītājs un solists ir izcilais vijolnieks Gidons Krēmers. Festivāla īpašie viesi šogad būs komponists Imants Zemzaris un Rīgas Doma zēnu koris. Koncertos būs iespēja dzirdēt Baltijas kamerorķestri Kremerata Baltica, stīgu kvartetu EUPHONIA, pianistu Rihardu Plešanovu, flautisti Ditu Krenbergu, altisti Andru Dārziņu, Džanluku Litera (Itālija, harmonikas), operas solistus Guntu Davidčuku, Antru Bigaču, Mārtiņu Zvīguli, Rihardu Mačanovski, orķestra solistus un kameransambļus. Diriģenti - Ainārs Rubiķis un Mārtiņš Klišāns.
Jauno pianisti Anastasiju Drančuku, kura radušos veselības problēmu dēļ festivālā uzstāties nevarēs, aizstās tikai dienu pirms festivāla sākuma no Ņujorkas ielidojusī jaunā, talantīgā krievu izcelsmes pianiste Nataša Paremski. Natašas ģimene no Krievijas uz ASV emigrēja 1995. gadā. Amerikā Sanfrancisko konservatorijā jaunā pianiste turpināja Maskavā iesākto mūzikas izglītību un 2007. gadā absolvēja mūzikas augstskolu Ņujorkā (Mannes College of Music New York). Nataša Paremski savā vēl neilgajā mūziķes karjerā paspējusi uzstāties kopā ar vadošajiem Amerikas orķestriem - Sanfrancisko, Baltimoras, Kolorado, Hjūstonas, Sandjego simfoniskajiem orķestriem, Losandželosas Filharmonisko, Karalisko Skotijas Nacionālo orķestri. Sniegusi koncertus Londonas Wigmore Hall, the Auditorium du Louvre Parīzē.
Nataša Paremski, atskaņojot Roberta Sūmaņa darbus, piedalījusies unikālā projektā Twin Spirits,.kas ierakstīts DVD formātā 2007.gadā. Tā ir intīma, muzikāli dramatiska izrāde, kas aktieru, dziedātāju, mūziķu izpildījumā stāsta par komponista Roberta Sūmaņa un pianistes Klāras Vīkas mīlestību un viņu romantisko saraksti vēstulēs. Šajā projektā Paremski uzstājas kopā ar britu mūziķi Stingu un viņa sievu Trūdiju Staileri. Siguldā Kremerata Baltica festivāla ietvaros Nataša uzstāsies koncertos piektdien, 1. jūlijā un sestdien, 2. jūlijā.
„Festivāls vienmēr sagādā kādu pārsteigumu - šoreiz tas noteikti būs itāļu mūziķis, kurš spēlē uz Latvijas koncertu skatuvēm reti dzirdamu instrumentu- mutes harmonikas,” saka festivāla direktore Inese Zagorska. Džanluka Litera (Gianluca Littera) ir viens no retajiem klasiski izglītotajiem mūziķiem, kas darbojas arī džeza sfērā. Ar izcilību 1985. gadā beidzis Rosīni konservatorijas alta klasi, viņš pievērsās pūšaminstrumentiem un iekaroja pasaules slavu kā mutes harmoniku virtuozs.Viņa repertuārā ir daudzi pazīstami skaņdarbi, kas rakstīti mutes harmonikām ar orķestri: Ejtora Villas-Lobusa Koncerts, Dariusa Mijņ Angļu svīta, Voana Viljamsa, Viljama Voltona, Džeimsa Mūdija darbi. Ir pārdotas 40000 CD plates ar viņa ierakstīto Djūka Elingtona svītu Nakts radības. 2001. gadā Ennio Morikone veltījis Literam darbu Immobile 2.
Festivālā Džanluka Litera kopā ar orķestri atskaņos Č.Korea skaņdarbus no albuma ,,Children’s Songs”(,,Bērnu dziesmas”), kā arī muzicēs kopā ar sitaminstrumentālistu Andreju Puškarevu kamermūzikas koncertā.
Šī gada festivāla ideju un koncepciju Gidons Krēmers skaidro: "Jaunība, manuprāt, ir mūžīga. Lai atceramies kaut vai Rodēna brīnišķīgo darbu “Mūžīgais pavasaris”. Jaunībai nav ne laika, ne stila robežu.
Šogad mēs gribam pievērsties jaunajiem mūziķiem un mūzikai, kas rakstīta (par un ar) jauniešiem, bērniem un lielo komponistu agrīnajiem opusiem. Mēs atzīmējam Imanta Zemzara jubileju, jo arī viņš savā mūzikā paliek vienmēr un negaidīti jauns. Kremerata Baltica, kam nākošgad būs jau piecpadsmit, ar visu savu pieredzi tik un tā paliek "pusaudzis", un ar tās godīgo un entuziasma pilno muzicēšanu es pats arī jūtos jaunāks. Cerēsim, ka mūsu koncertu klausītāji varēs izjust mūziku kā dvēseles terapiju, ar kuru vecums gaist un gribas elpot brīvāk, raudzīties apkārt gaišāk, neskaitot savus gadus. Tad mums - kā bērniem - dzīvesprieks būs stiprāks par visām sāpīgajām problēmām.Mūsu festivāla mērķis ir ATJAUNOTNE.”
Festivāla programma:
Ceturdien, 30. jūnijā, plkst. 20.00
Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā
„EUPHONIA PLUS“
Kremerata Baltica kvartets „EUPHONIA“: Eva Bindere, Andrejs Goļikovs (vijole), Daniils Grišins (alts), Pēteris Čirkšis (čells), Andra Dārziņa (alts), Kristīne Adamaite (ērģeles)
Piektdien, 1. jūlijā, plkst. 19.00
Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis“
GIDONS KRĒMERS UN KREMERATA BALTICA
Diriģents Ainārs Rubiķis
Solisti: Gidons Krēmers (vijole), Dita Krenberga, Reinis Lapa (flauta), Nataša Paremski (klavieres), Reinuts Teps (klavesīns), Džanluka Litera (harmonikas)
Sestdien, 2. jūlijā, plkst. 19.00
Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis“
KAMERMŪZIKAS MARATONS „MŪZIKA BĒRNĪBAI“
Solisti: Gidons Krēmers (vijole) un festivāla viesi Džanluka Litera (harmonikas), Nataša Paremski, Imants Zemzaris, Rihards Plešanovs, Indra Baikštīte (klavieres), Andra Dārziņa (alts), Ruta Tamutīte (čells)
KREMERATA BALTICA SOLISTI: Rūta Lipinaitīte, Dainius Pesecks, Andrejs Valigura (vijole), Daniils Grišins, Zita Zemoviča (alts), Ēriks Kiršfelds (čells), Daniels Rubīns, Indreks Sarraps (kontrabass)
Svētdien, 3. jūlijā, plkst 11.00
Siguldas Jaunajā pilī
Koncerts ciklā „BĒTHOVENS UN SIGULDA“
Solisti: Kremerata Baltica orķestra solists Andrejs Puškarevs (vibrafons), XX Starptautiskā jauno mūziķu konkursa „Sigulda 2011“ laureāte Paulīna Piteņko (saksofons)
Svētdien, 3. jūlijā, plkst 19.00
Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis“
FESTIVĀLA NOSLĒGUMA KONCERTS
Gidons Krēmers un Kremerata Baltica
Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns, koncertmeistars Ingmārs Zemzars, Rihards Plešanovs (klaviers), Gunta Davidčuka (soprāns), Antra Bigača (mecosoprāns), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Rihards Mačanovskis (bass)
Biļetes nopērkamas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 10.00 – 18.00, kases tālrunis 67974787, e-pasts baltais.fligelis@gmail.com, ,,Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
www.baltaisfligelis.lv; www.sigulda.lv; www.kremeratabaltica.lv